Apoldas arheoloģiskie atradumi

Despre acest obiectiv

## Apoldas arheoloģiskie atradumi – seno apmetņu hronoloģija Platā, ko sauc par „Pēc Dārziem” (latviešu: *Pēc Dārziem*), netālu no Apoldas ciema Mureșas apgabalā, slēpjas nepārtrauktas cilvēku dzīves pēdas, kas aptver vairāk nekā četrus gadu tūkstošus. Šis dabīgi norobežots, aptuveni divu hektāru liels taisnstūris, ko ieskauj reljefa īpatnības, ir bijis liecinieks vairāku kultūru attīstībai — sākot ar neolītu un beidzot ar agrīno feodālismu. Arheoloģiskie atradumi, kas galvenokārt koncentrēti plato austrumu daļā, ietver 71 keramikas fragmentu, kas apliecina cilvēku klātbūtni dažādos laika posmos: neolītā, agrīnajā Hallštates periodā, romiešu laikmetā un pēcromiešu periodā. ## Petreštu kultūras un vēlāko laikmetu pēdas Starp nozīmīgākajiem atradumiem ir keramikas fragmenti, kas pieder neolīta Petreštu kultūrai — civilizācijai, kas uzplauka Transilvānijā 5. gadu tūkstotī p.m.ē. Šeit atrastie sadzīves priekšmeti kopā ar citiem keramikas izstrādājumiem liecina par labi organizētu kopienu, kas nodarbojās ar amatniecību un lauksaimniecību. Turklāt Apoldas upītes gultnē tika atrasts austrumu izcelsmes dunčuks, kas datēts ar laiku no 1000. līdz 800. gadam p.m.ē. Tā asmens, kura garums ir 11,5 cm un platums līdz 4,5 cm, kopā ar proporcionāli veidotu rokturi, norāda uz plašu kultūras ietekmi un tirdzniecības vai konfliktu saikni ar citiem reģioniem. ## Piekļuve un saglabāšana Apoldas arheoloģiskie atradumi nav piemēroti pastāvīgai apmeklēšanai, taču plato „Pēc Dārziem” var sasniegt kājām no Danes ciema, sekojot vietējiem neasfaltētiem ceļiem. Lai gan atradumi nav izstādīti *in situ*, keramikas fragmenti un metāla priekšmeti, kas atrasti šeit, glabājas muzeju kolekcijās Târgu Mureș un Klujas-Napokas Arheoloģijas institūtā. Šī vieta joprojām ir pētnieku un vēstures cienītāju interešu lokā, piedāvājot retu ieskatu Transilvānijas cilvēku apmetņu nepārtrauktībā.